Pēdējo dienu personiskie vērojumi un secinājumi savijušies kopējā atziņā – mēs kā sabiedrība varam praktiski visu. Un katrs indivīds atsevišķi arī varam daudz. Tikai jāgrib. Bet, ja negrib, tad arī nesanāk. Pat baznīcai - ne.
Rīts sākās reti nepatīkami.
Piebraucu pie autoservisa. Garām iet vietējais strādnieks.
Es šim: Labrīt, man pieraksts uz metināšanu, kur nolikt mašīnu?
Šis: Po russki!
Es šim: Nopietni?
Šis: (ātri pazūd durvīs).
1. cēliena beigas.
Atmodas dienas aizskrēja ātri. Pārdrošnieku, disidentu, kurus vara sauca par ekstrēmistiem, it kā mazais iekustinājums, tad Radošo savienību plēnums 1988. gada 1., 2. jūnijā, tad Latvijas Tautas frontes (LTF) neticami straujā izaugšana masveida frontē, kad visa tauta kļuva par vienu ierindu, un pāris gadu laikā uzausa – saulainais 1990. gada 4. maijs – ar Brīvību, Neatkarību, savu Valsti pārliecinoša tautas vairākuma sirdīs.
Pārāk bieži izskan, ka svētku nevar būt par daudz. Var. Ja tie nesaskan ar notikuma jēgu, izsprukuši no konteksta vai īsti nenāk no sirds. Sabiedrībā pazīstamo, mīlēto un populāro māsu Elitas Veidemanes un Raimondas Vazdikas ciemošanās Ķeipenes Tautas namā pašā svētku laiciņā bija īsti vietā, trāpīja pašā kodola serdē un apkārt tai.
Visbezjēdzīgākie strīdi ir par to, kuros laikos bija labāk. Tad ironija aizved līdz tam, ka senāk nebija pat uguns, bet tagad uz modernām plītīm gaļu cepam… Kas teica, ka padomju laikos teju visiem bija labi vai visiem nebija nekā? Jā, nebija tā, kā tagad ir, kad ar miljonāru jahtām pa jūrām zēģelē un Baltezera krastā katra pleķa īpašniekam sava tupele sevišķi jaudīgāka par kaimiņa ātrgaitas kuteri…
Tīras sirdsapziņas, patiesības un taisnības sardze, kristiete un Latvijas patriote pēc pārliecības un mūža veikuma, pēc sirds un prāta aicinājuma, ar uzupurēšanās garu un nesalaužamās pārliecības starojumu dvēselē. Latviete no Latgales. Cieši sūrajā Latvijas liktenī ievijusies latgaliete. Domātāja, darītāja, boļševiku vajātā un izsūtītā, ar liela cilvēka garīgā dziļuma talantu apveltītā dzejniece. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Tāda bija un joprojām ir Broņislava Martuževa. Nu jau Simtgadniece.
